Vides projekti
Pēc Otrā pasaules kara aptuveni 300 000 tonnu ķīmisko ieroču tika nogremdēti Baltijas jūrā, kurā bija 14 ārkārtīgi toksiskas vielas. Tvertņu čaulu iznīcināšanas laiks korozijas dēļ ir nonācis kritiskā punktā. Pētnieki jau ir atzīmējuši šo vielu līmeņa paaugstināšanos Baltijas jūrā.
Turklāt Baltijas jūra savos ūdeņos paslēpj radioaktīvās vielas. Ilgu laiku radionuklīdi, kurus nogremdējas Rietumeiropas kodolpārstrādes rūpnīcas, ieplūda Baltijas jūrā caur Dānijas šaurumiem. Avārija Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā ļoti spēcīgi ietekmēja radiācijas situāciju Baltijas jūrā. Jūrā ieplūda milzīgs daudzums radioaktīvo vielu (galvenokārt cēzija un stroncija). Iespējams Baltijas jūras dzīlēs ir vairākas nogrimušas kodolzemūdenes. Tas viss ir novedis pie tā, ka Baltijas jūrā nozvejotajās zivīs stroncija un cēzija saturs ir 5 reizes lielāks par normu.
Baltijas jūras teritorijas trešajā daļā 40 –60 metru dziļumā ūdenī gandrīz nav skābekļa, bet gandrīz visur ir toksiskas gāzes - sērūdeņradis, slāpeklis un fosfors, dažviet Baltijas jūras dibenā ir izveidojušās tā sauktās “nāves zonas”, toksisko vielu koncentrācija tajās ir tik liela, ka tajās nevar pastāvēt neviens dzīvais organisms.
Situāciju ievērojami pasliktina tas, ka ūdens pašattīrīšanās jūrā notiek ļoti lēni, jo Baltijas jūra saplūst ar Ziemeļjūru, tikai caur šaurajiem Dānijas šaurumiem. Par 70 gadus ekoloģiskā situācija jūrā ir krasi pasliktinājusies.
Problēmas risināšanai ir nepieciešams steidzamas aktivitātes.
Reab atbalsta un piedalās programmu izstrādē Baltijas jūras attīrīšanai un Černobiļas avārijas seku likvidēšanai.
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ķīmiskajām atliekām Baltijas jūrā